Sibīrijā ir vairāk meža ugunsgrēku nekā visi pārējie ugunsgrēki pasaulē kopā

Sibīrijā ir vairāk meža ugunsgrēku nekā visi pārējie ugunsgrēki pasaulē kopā
Sibīrijā ir vairāk meža ugunsgrēku nekā visi pārējie ugunsgrēki pasaulē kopā
Anonim

Krievijā visā Sibīrijā plosās divu veidu ugunsgrēki: tie, ar kuriem varas iestādes cīnās, un citi, kurus viņi atļauj dedzināt.

Tas ir saistīts ar faktu, ka Sibīrija ir tik plaša, ka var aizdegties milzīgi ugunsgrēki, neapdraudot lielas apdzīvotas vietas, transporta sistēmas vai infrastruktūru, bet tajā pašā laikā ir daļa no veselas elles ugunsgrēka, kas kopā pārspēj visus pārējos pasaules ugunsgrēkus.

No vienas puses, Sibīrijas ugunsgrēki ir daļa no ikgadējā cikla. Taču daudzi klimata eksperti uzskata, ka šī gada savvaļas ugunsgrēku satriecošais mērogs ir vēl viena pazīme, kas liecina par paaugstinātu ugunsgrēku risku uz siltākas planētas, kas var kļūt vēl karstāka, pateicoties masveida ugunsgrēku izraisītajām oglekļa emisijām.

Krievija Sibīrijā cīnās ar vairāk nekā 170 kūlas ugunsgrēkiem, kuru dēļ ir slēgtas lidostas un ceļi, notikusi plaša evakuācija un dūmi no Ziemeļpola. Bet viņa atstāja desmitiem citu ugunsgrēku, kas aptvēra tūkstošiem kvadrātjūdzes, bez pūlēm tos apkarot.

Tā kā Krievija saskaras ar vienu no sliktākajām ugunsgrēku sezonām, vides aizstāvji saka, ka situācija, ko amatpersonas katru gadu samazina, ir steidzama.

"Gadu gaitā ierēdņi un viedokļu līderi ir teikuši, ka ugunsgrēki ir normāli, ka taiga vienmēr deg, un no tā nav jārisina problēmas. Cilvēki ir pieraduši," saka mežsaimniecības pārstāvis Aleksejs Jarošenko. Greenpeace Russia eksperts.

Taiga ir skujkoku mežu josla ap planētu 50-60 grādus uz ziemeļiem no ekvatora.

Tā kā Krievija arvien vairāk saskaras ar ekstremāliem laikapstākļiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, strauju kūlas ugunsgrēku izplatību Jakutijā - plašā mežainā Sibīrijas reģionā, kas ir aptuveni Argentīnas lielums - ir pavadījis sausums, viskarstākie laika apstākļi un spēcīgs vējš.

Pēc Jarošenko teiktā, Sibīrijā plosītie ugunsgrēki ir lielāki nekā Grieķijā, Turcijā, Itālijā, ASV un Kanādā kopā, un analītiķi brīdina, ka šis gads varētu pārspēt spēcīgāko ugunsgrēka gadu Krievijā - 2012. gadu.

Pagātnes ugunsgrēki Sibīrijā ir izraisījuši nelielu satraukumu Krievijas plašsaziņas līdzekļos. Tas pamazām sāk mainīties, sacīja Jarošenko. Tomēr daudzi krievi neapzinās risku, ka nestabilos apstākļos tiks sadedzinātas nelielas teritorijas, un ir pārliecināti, ka lieli ugunsgrēki ir varenu noziedznieku vai korumpētu ierēdņu rezultāts, kas slēpj noziegumus - sazvērestības teorijas, par kurām ir maz pierādījumu.

Aptuveni 7000 ugunsdzēsēju, lauksaimniecības darbinieku, karavīru un citu glābēju cīnās ar kūlas ugunsgrēkiem, kas kopš gada sākuma ir sadedzinājuši vairāk nekā 62 300 kvadrātjūdzes, ziņo Greenpeace. Šī teritorija ir gandrīz divas reizes lielāka par Austriju.

Vietējās varas iestādes saka, ka viņiem izmisīgi trūkst brīvprātīgo un naudas ugunsgrēku apkarošanai.

Tajā pašā laikā varas iestādes ļauj netraucēti degt 66 ugunsgrēkiem, jo tos ir pārāk grūti risināt vai tie neapdraud dzīvojamās ēkas un ekonomisko infrastruktūru. Šie ugunsgrēki izdeva gandrīz 8000 kvadrātjūdzes - gandrīz 10 reizes vairāk nekā postošais Diksija ugunsgrēks Kalifornijā.

Šogad ASV vairāk nekā 100 ugunsgrēki ir izdeguši 8977 kvadrātjūdzes, ziņo Nacionālais starpdienestu ugunsdzēsības centrs. Kanādā šogad Britu Kolumbijā un Jukonā, Manitobā un Ontārio ir nodedzinātas vairāk nekā 13 000 kvadrātjūdzes, liecina Kanādas savvaļas dzīvnieku informācijas sistēmas dati.

Turcijā šogad ugunsgrēki ir sadedzinājuši 681 kvadrātjūdzi, liecina Eiropas mežu ugunsgrēku informācijas sistēmas dati. Grieķijā ugunsgrēks gāja 424 kvadrātjūdzes, bet Itālijā dega 403 kvadrātjūdzes, paziņoja organizācija.

Pēc Jarošenko teiktā, aptuveni puse no Krievijas mežiem ir atstāta neaizsargāta no reģionālajām varas iestādēm, galvenokārt nepietiekama finansējuma dēļ ugunsgrēka dzēšanai.

"Šiem mežiem ir ļoti svarīga loma vides regulēšanā," viņš teica. "Lielākā daļa neaizsargāto teritoriju mežu atrodas tālajos ziemeļos. Tie aug ļoti lēni, ir ļoti jutīgi, un, ja tie izdeg, ietekme uz vidi ir milzīga."

Katru gadu Krievijas mežos un līdzenumos notiek simtiem ugunsgrēku. Greenpeace savus datus pamato ar Krievijas ugunsdzēsības dienestu statistiku, kas uzrauga ugunsgrēkus.

Tomēr Krievijas Dabas resursu un ekoloģijas ministrija ņem vērā tikai ugunsgrēkus meža rezervātos, kas apdraud cilvēku apmetnes, neskaitot ugunsgrēkus atklātā stepē vai lauksaimniecības zemēs. Ministrija lēš, ka ugunsgrēku platība šogad ir nedaudz vairāk par 30 000 kvadrātkilometru, kas ir mazāk nekā puse no Greenpeace rādītāja.

Neskatoties uz to, ministrs Aleksandrs Kozlovs pagājušajā nedēļā aicināja palielināt budžetu ugunsgrēku dzēšanai par vairāk nekā 100 procentiem - no 81 miljona ASV dolāru līdz gandrīz 190 miljoniem dolāru.

Jarošenko sacīja, ka liela problēma ir reģionālo ierēdņu refleksīvā, ilgstošā tendence glancēt vietējo statistiku, lai izvairītos no nepatikšanām ar priekšniekiem Maskavā.

Image
Image

"Ierēdņi vienkārši melo par mērogu, tas ir, viņi apzināti sagroza datus, jo katra amatpersona ir atbildīga par skaista attēla nodrošināšanu," viņš teica. "Kopumā vairs nav iespējams slēpt uguni, jo visi var redzēt, kas notiek no satelītattēliem, bet ieradums ir saglabājies, un viņi joprojām dažreiz mēģina slēpt šos ugunsgrēkus."

Reģiona mežsaimniecības vadītājs Sergejs Sivcevs laikrakstam Kommersant sacīja, ka laika apstākļi jūnijā Jakutijas centrā ir karstākie kopš 1888. gada.

Taču ierēdņi un valsts mediji šo problēmu samazina līdz minimumam - ikdienas ziņojumi norāda, cik ugunsgrēku ir dzēsti vai ierobežoti, nevis cik sadedzināti.… Pēc Jarošenko teiktā, netiek pievērsta uzmanība neaizsargātu veco mežu zaudēšanai, un nav aprēķinu par upuriem savvaļas dzīvnieku vidū.

Jakutijas reģiona vadītājs Aizens Nikolajevs pagājušajā nedēļā sacīja, ka klimata pārmaiņas ir galvenais ugunsgrēku cēlonis.

"Mēs piedzīvojam karstāko un sausāko vasaru meteoroloģisko mērījumu vēsturē kopš 19. gadsimta beigām," viņš sacīja RIA Novosti.

Dūmi no Sibīrijas ugunsgrēkiem aptvēra vairāk nekā 2 miljonus kvadrātjūdzes, izplatoties pa Arktiku un Ziemeļpolu, liecina Eiropas Atmosfēras novērošanas aģentūras Copernicus satelītattēli.

Vladimirs Leonovs no reģiona mežsaimniecības aviācijas dienesta daudzos izraisītajos ugunsgrēkos vainoja zibens sausās vētrās.

Daudzi cilvēki uzskata, ka plaši izplatītas sazvērestības teorijas un baumas, ka korumpēti ierēdņi un uzņēmēji dedzina uguni, lai slēptu nelikumīgu mežizstrādi. Jarošenko sacīja, ka šādi gadījumi ir ārkārtīgi reti. Viņš teica, ka zina tikai divus gadījumus.

Bet dezinformācija nozīmēja, ka mazie zemnieki vai ciema iedzīvotāji nezināja par bīstamību, ko rada zemes dedzināšana, lai notīrītu nezāles. Daudzi no viņiem domāja, ka sausas zāles dedzināšana veicina jaunas zāles augšanu.

"Kad cilvēki ir pārliecināti, ka mežs tiek dedzināts noziedzīga nolūka dēļ, viņiem pat prātā neienāk piesardzība. Bet tagad parastie cilvēki nāk uz mežu un atstāj tur ugunsgrēkus, un viņi vairs nepievērš īpašu uzmanību šiem ugunsgrēkiem.""

Pērn Krievijas ugunsgrēkos tika sadedzināti 4,7 miljardi koku, kas septiņas reizes pārsniedz iestādīto skaitu, liecina Greenpeace pētījums, kurā izmantoti satelītattēli. Viena mēneša laikā Krievijas ugunsgrēki atmosfērā izplūda tikpat daudz oglekļa kā Zviedrija.

Vasara Krievijā, visticamāk, būs sausāka un karstāka, teikts pirmdien publiskotajā ANO Starpvaldību klimata pārmaiņu padomes ziņojumā. Apmēram trešdaļa Sibīrijas mūžīgā sasaluma izkausēs līdz gadsimta beigām, pat ja krasi samazināsies oglekļa emisijas pasaulē, teikts ziņojumā.

Ieteicams: