Vairākos Krievijas reģionos sausuma dēļ tika ieviests ārkārtas režīms

Vairākos Krievijas reģionos sausuma dēļ tika ieviests ārkārtas režīms
Vairākos Krievijas reģionos sausuma dēļ tika ieviests ārkārtas režīms
Anonim

Kurganas reģionā tika ieviests ārkārtas režīms. Pie vainas ir sausums. Līdzīga situācija ir arī citos Krievijas reģionos, kur gandrīz divus mēnešus nebija lietus. Tajā pašā laikā temperatūra reti nokritās zem 30 grādiem. MIR 24 korespondente Anna Derkača noskaidroja, kas notiks ar lauksaimniecības produktu ražu un cenām.

“Mums šeit ir uzstādīti augsnes termometri un dziļuma termometri. Vakar 5 centimetru dziļumā bija vairāk nekā 40 grādu, bet uz zemes - vairāk nekā 70 grādu. Ņemot vērā, ka olbaltumvielas sarec 46 grādos, uz zemes būtu iespējams pagatavot olas,”sacīja agrometeoroloģe Jeļena Kurilo.

Uz zemes ir karsts, debesīs nav lietus. Otrais mēnesis Urālos ir sausums. Maijā un jūnijā nokritās tikai piektā daļa nokrišņu. Augsne, kā saka agrāri, ir likta.

“Trešo gadu mums ir sausums. Šis ir visbriesmīgākais. Manā atmiņā šādas temperatūras nebija, - teica Čeļabinskas apgabala Kartalinskas rajona lauksaimniecības nodaļas vadītājs Pjotrs Postolovs.

Čeļabinskas apgabalā kultūraugi mirst. Karstums paātrināja kviešu nogatavošanos. Augs vēl nav pieaudzis, bet jau ir izveidojis ausi. Tajā pašā laikā graudi saņēma mazāk barības vielu.

“Kvieši mūsu labajos gados bija līdz viduklim, tagad tie pat nepieaugs līdz ceļgalam. Graudu daudzums un kvalitāte nekur nav zemāki,”sacīja agrometeoroloģe Jeļena Kurilo.

Arī lopbarības kultūras ir apdraudētas. Permas apgabala Chapaev kolhozs vienmēr ir lepojies ar ražu un izslaukumu. Šovasar saimniecība nepildīs pat pusi plāna. Zaļās miežu un āboliņa jūras vietā izdegusi zeme.

“Āboliņš, kurš ir trīs mēnešus vecs, ir tikko pieaudzis un jau sācis izžūt, tajā visi procesi ir sākuši apstāties … Kad bija krūmu stadija, parādījās vairāki stublāji, bet ne viens produktīvs. Tas ir, no šī auga mēs graudus nedabūsim,”sacīja SPK direktors“Kolhoza im. Čapajeva”Olga Popova.

Leģendārā divīzijas komandiera vārdā nosauktajā kolhozā ir 2700 govis. Viņi visi barojas ar savām kultūrām. Šogad skābbarības būs par maz, būs jāpērk vairāk. Tas nozīmē, ka piena cena pieaugs.

Kungūras reģiona administrācija gatavo aktus par zaudējumiem, lai valsts viņiem piedotu subsīdijas. Šosezon lauksaimniekiem pietrūks 60 miljonu rubļu. Vienkārši nav ko atdot sēšanas kampaņai piešķirto naudu.

“Piemēram, viņiem tika piešķirti pieci miljoni un tika noteikts nosacījums: lai jums būtu 25 centneri uz hektāru, un viņi varēja savākt tikai 18. Teorētiski viņiem jāatdod subsīdija. Šajā gadījumā mēs neatdosim subsīdiju, jo esam ieviesuši ārkārtas režīmu,”sacīja Irina Kostrikova, Kungūras pilsētas administrācijas teritorijas perspektīvās attīstības departamenta rūpniecības politikas nodaļas vadītāja.

Avārijas režīms tika ieviests desmit priekšmetos. Tie ir Amūras, Orenburgas, Omskas apgabali, Transbaikāla un Habarovskas teritorijas, Tatarstāna, Baškortostāna, Krima un Jakutija.

Situācija Kurganas reģionā atgādināja 1989. gada lielo sausumu. Kad reģions ir zaudējis visu ražu.

"Kurganas hidrometeoroloģijas centrs reģistrēja sausu vēju visā reģionā," sacīja Kurganas reģiona gubernatora vietnieks Vladimirs Arkhipovs.

Valsts mērogā sausums radīja miljardiem rubļu lielus zaudējumus. Lai aizsargātu saimniecības, Valsts dome pieņēma likumu par valsts lauksaimniecības apdrošināšanu. Uzņēmumi varēs iegādāties politiku pret ražas izzušanu laika apstākļu anomāliju dēļ. Valsts kompensē 80% no izmaksām pirmajā gadā.

Ieteicams: