Līdz 21. gadsimta beigām Kaspijas jūrai tiek prognozēts smags seklums

Līdz 21. gadsimta beigām Kaspijas jūrai tiek prognozēts smags seklums
Līdz 21. gadsimta beigām Kaspijas jūrai tiek prognozēts smags seklums
Anonim

Līdz 21. gadsimta beigām Kaspijas jūras līmenis var pazemināties par 9-18 metriem. Līdz ar to Baku vairs nebūs osta, Kara-Bogaz-Gol līcis pazudīs, un jūras ziemeļu daļā ūdens atbrīvos plašas sauszemes teritorijas. Pie šāda secinājuma nonāca zinātnieki, rakstu ar aprēķiniem publicēja zinātniskais žurnāls Communications Earth & Environment.

Salīdzinājumam - ja Ziemeļjūras līmenis pazeminātos tikai par diviem līdz trim metriem, būtu daudz grūtāk iekļūt tādās lielās ostās kā Roterdama, Hamburga vai Londona gan lieliem, gan maziem zvejas kuģiem. Kaspijas jūra vismaz par deviņiem metriem - un tas ir labākais gadījums”, - komentēja viens no raksta autoriem, ģeologs no Utrehtas universitātes (Nīderlande) Frenks Veselings.

Kaspijas jūra ir lielākā ūdenstilpe bez saldūdens, kas atrodas iekšzemē un nav saistīta ar Pasaules okeānu. Tas izveidojās pirms aptuveni 5,5 miljoniem gadu Pasaules okeāna līmeņa pazemināšanās un dibena pacēluma dēļ senās Paratetijas jūras austrumu daļā.

Klimatologu novērojumi liecina, ka Kaspijas jūras platība un tilpums ir ļoti atkarīgs no tā, kā mainās tās virsmas gada vidējā temperatūra, kā arī no ūdens daudzuma upēs, kas tajā ieplūst - Volgas, Urālu un citās. Pēdējos gados zinātnieki ir pamanījuši, ka līmenis lēnām, bet nepārtraukti samazinās. Tas ir saistīts ar temperatūras paaugstināšanos globālās sasilšanas dēļ.

Savā jaunajā pētījumā Veselings un viņa kolēģi nolēma noskaidrot, kā globālā sasilšana ietekmēs visus pasaules lielākos ezerus un kontinentālās jūras, ieskaitot Kaspijas jūru. Pamatojoties uz pēdējo gadu novērojumiem, zinātnieki ir izveidojuši Kaspijas jūras un citu pasaules lielāko ezeru datormodeli.

Viņu aprēķini parādīja, ka nākamajās desmitgadēs ūdens līmenis daudzās lielākajās saldūdens un sālsūdens ūdenstilpēs pasaulē varētu nopietni pazemināties. Tas īpaši spēcīgi ietekmēs Kaspijas jūru, kuras platība var krasi samazināties, jo ūdens no tās virsmas ātrāk iztvaikos, un ziemā ūdenskrātuves ziemeļu daļā pazudīs ledus sega.

Ja var īstenot Parīzes klimata vienošanos, ūdens līmenis Kaspijas jūrā pazemināsies par 9 metriem. Citos gadījumos viņš nokritīs 18 metrus vai vairāk. Šajā gadījumā Kaspijas jūras platība tiks samazināta par aptuveni trešdaļu. Tas galvenokārt ietekmēs Krievijas un Turkmenistānas piekrasti: jo īpaši pilnībā izzudīs Kara-Bogaz-Gol seklais līcis, un jūras ziemeļu piekraste pārvietosies desmitiem kilometru uz dienvidiem.

Image
Image

Kaspijas jūras sekluma prognoze nākotnē

Līdz ar to Kaspijas jūras ronis, kura mazuļi pirmās dzīves dienas pavada uz ledus pie Krievijas un Kazahstānas krastiem, var pazust no Zemes virsmas. Turklāt var strauji samazināties beluga un daudzu citu unikālu Kaspijas ziemeļu floras un faunas pārstāvju skaits.

Turklāt, kā atzīmē Veselings un viņa kolēģi, izmaiņas jūras robežu kontūrās var negatīvi ietekmēt ne tikai Kaspijas jūras ekosistēmas, bet arī izraisīt politiskus konfliktus starp valstīm, kuru teritorijas tagad atrodas tās krastos. Zinātnieki cer, ka viņu aprēķini piesaistīs visu piecu Kaspijas jūras štatu amatpersonu un diplomātu uzmanību un pārliecinās viņus, ka jārisina tās sekluma sekas tagad.

Ieteicams: